Nejauši sveicieni

Mana dvēsele kā bārenis
Sēdēja tumšā, pamestā istabā...
Nebija neviena, kas stāstītu pasakas,
Tādēļ pār vaigu tai ritēja asaras.
Mans ķermenis, iesalis ledū,
Gaidīja ledus laikmeta beigas,
Kad atkal varēs pirkstus mērcēt medū
Un lutināt sevi bez steigas...
Un jāgaida nebij ilgi,
Mūsu skatieni sastapās
Un ik reizi,
Kad par ledus laikmetu atceros,
Tavos apskāvienos vē ciešāk iekļaujos.....

Tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Tādas Valentindienas nav,
Kas mīlu neatstāj.

Lai Ziemassvētku gaišais
prieks ir piepildījums visam
vecajam gadam un rosinošs
sākums jaunajam!

Es mīlu Tavu dziļo sirdi...
Un tavas acis sapņainās
Es mīlu tevi klusi,klusi
Kaut Tu no manis tālumā...

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Lai sit bungas, pūš un spēlē,
Urā sauc un laimes vēlē,
Visa pasaule jau zin,
Andrejam vārda dienu svin.

Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis,
ir laiks — kurš pavadīts bez sevis.
Ar cerībām par jaunu dienu,
Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu skatu.

lisinja

Laimes ap mums papilnam. Jāprot tikai satvert. Tikai pats ikdienišķākais — iet, elpot, redzēt — neliek vilties. Pēc laimes jāliecas zemāk par zemu.
" Remarks " Triumfa arka "

Mirdz laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.
(A. Pāle)

Viegli vieglītiņām
ieleic eglītes zarā sudraba stīdziņas,
Pakar trauslu gaismas
vizuli tā, lai ne skujiņa nenobirst,
lai ne skaņa neieplīst.
Viegli, vieglītiņām
pieskaries elpai, svecei un mīlestībai....
...un brīnišķā svecīšu mirdzā,
sasaucoties ar Jauno gadu,
ļaujiet pārdzīvot tumšāko laiku!

Mans skūpsts kā taurenītis nolaižas, ka tikko jūt to tavi vaigi.

Ir sāpīgi, ja kāds no tevis aiziet.
Aiziet, kad neko nesaproti.
Aiziet klusēdams.
Aiziet, nepaskaidrojot.
Bet tev jābūt stipram,
Lai spētu atkal mīlēt.
Šis cilvēks nav bijis tevis vērts,
Un nevajag liet asaras.
Pasaulē ir kāds,
Kurš gaida tevi.
Mīl tevi.
Un ilgojas tavu glāstu.

Mīlēt ir grūti,
Ciest tiek Tev daudz..
Saprast kas notiek,
Tev īsti nav ļauts..
Sāp sirds..
Ja mīlestība šaubīga.
Ir prieks..
Ja viss kārtībā!
Es nezinu vai es mīlu-
Tik mazliet to jūtu,
Bet varbūt mana sirds
Tik mani maldina.
Es negribu mīlēt,
Jo mazliet sāpina,
Bet ir dienas, kad vēlos,
Būt viņam tuvumā.
Es viņu veēl kārtīgi — nepazīstu.
Bet daudz ko par viņu zinu.
Man viņa patīk un nepatīk daudz lietu,
Bet gribu būt kopā un just mīļumu!
Mani mūžā ir sāpinājuši,
Negribu atkal to just,
Tādēļ baidos mīlēt — viņu..

Piesnigušie zari vējā lokas,
Sniega ziedi sapņodami krīt,
Līdz ar sniega ziediem sūtu
Tev daudz laimes Jaungadā.

Lai vienmēr būtu sapnis ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas ko remdēt,
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds,
Daži draugi un darbs, kuru darīt ļauts.

Tūkstoš dzidru saules staru,
Lai tev dzīvē mirdz!
Prieku, laimi, veselību
Vēlu tev no sirds!

Every step that I take is another mistake to you... :(

Tomēr vairāk par visu lūdzu un vēlos
Vienalga,cik tālu vai tuvu taka vēl kopā ies,
Lai pat šķiršanās brīdī nebūtu jānožēlo
Ka reiz gadījies dzīvē abiem mums sastapties.

Es tik ļoti, ļoti, ļoti tevi gaidīju
Kā upe sniegu rudenī,
Kā jūras līcis tīru ūdeni,
Kā negaisu piešalkts koks,
Kā sauli aizsegts logs,
Kā tavu aizgādnību un tavas rūpes,
Kā tavu skūpstu manas lūpas.
Es tik ļoti, ļoti tevi gaidīju...

Cik saulītei mirdzošu staru,
Tik sveicienu sūtu tev!
Cik avotam tekošu viļņu,
Tik laimītes novēlu tev!