Nejauši sveicieni

Maziņi mēs bijām,
Vabolītes rijām.
Tagad lieli esam,
Iztiekam ar desām!

Lai viegli ejamas
Ir jaunā gada takas.
Lai saules daudz
Un jauni darbi sauc!

Kaut esmu tālu — es ar zvaigznēm aiziešu pie Tevis, bez skaņas — klusi, klusi, bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi...

Kad pūpoli izsprāguši un
Kurmji alās lsten aiz laimes,
Klāt Lieldienas!
Lai enerģijas pietiek visam gadam!

N oia nieao
Ii ia oi?o
N iaao?aie a na?oa ooa?o
A iineaaiee ?an e iaanaaaa
Ecaaie, i?inoe e?ae iaiy...

Lai gaišums tas,
Kas sveču liesmās plīvo,
Iet katrai Jaunā
Gada dienai līdz.

Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu, piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus — kopš bērnības visā dzīves garumā, piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam, ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša, skaidra un neaizmirstama — tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
/Lija Bridaka/

Mīliet visus dzīves gaišos ceļus,
Mīliet vēju, kas pār laukiem slīd,
Mīliet savus darba draugus, dzīvi,
Mīlu saaudzējiet kā skaistu ziedu līdz.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā,
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, nastiņas ir plecā.
Viens tērpts ir jaunā,otrs- mētelītī vecā.
To nerej suņi, neredz ļauna acs
Jo tur nāk kopā Vecs un Jaunais gads.

Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā
Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā.
Tiem rozā vaigi, dāvaniņas plecā
Viens tērpts ir jaunā, otrs mētelītī vecā.
Tos nerej suņi, neredz ļauna acs,
jo tur nāk kopā — Vecs un Jaunais gads.

Projām biju tikai dienu,
Mana sieva jau ar vienu.
Mokos nu es sirdssāpēs,
Bet nejau es būšu tas kam sāpēs.

Skaistākos sapņus dāvinu tev,
Kvēlākās sāpes paturu sev!

Man steidzami vajag kārtējo devu Tevis!

Lai Tava sirds, kā putra vārās,
Un kā aizkauts cālēns spārdās
Lai mīlestība sirdi spiež
Un visas zarnas riņķī griež!!

Ziemas saulgriežu kalnā
saule un cilvēks kāpj,-
pārlūkot darbus, kas veikti,
sagaidīt jaunos, kas nāks.

Draugs...kas gan Tas ir?
Draugs...kā lieks snieks uz celiņa?
Draugs...vai Tas man tiešām vajadzīgs?
Ja nav draugu...nav arī paša sevis.
Ja nav draugu...Tu esi viens.
Ja nav draugu...Tu esi nabags.
Tad dzīvot nav jēgas..., jo pasaulē Tevis nav!
...dod vien man savu roku
Un būsim mēs draugi uz ilgu!

Lai ir grūti, vajag spēt,
Piedzerties un nostāvēt.

Lai dzīve Tevi pilda
Kā alu pudelē,
Lai mīlestība silda
Kā kāju tupelē!

Tās vien bija Jāņu zāles,
Ko plūc jāņu vakarā;
Plūks rīta, saulītē,
Nebūs vairs Jāņu zāles.

Pa rozēm un ziediem
Ej soļiem viegliem,
Dziedi un smej,
Pret savu laimi vien ej!